Jau cauri tumši zaļo egļu zariem...

Jau cauri tumši zaļo egļu zariem
Slīd mākons, laukus zilā krēslā tīdams,
Un dārzus apsedz balto pārslu stariem,
Ar vēsmas rokām liegi noglāstīdams.
Dreb šur tur uguns mājā vientulīgā,
Suns ierejas un atkal apklust viņā.
Un tad kā dziesma neredzamā stīgā
Sāk zvani skanēt kalna baznīciņā.
/V.Moora/