Tu teici, ka esi viņu aizmirsis?...

Tu teici, ka esi viņu aizmirsis?
Tu teici, ka tev sirdī un prātā?
Esmu tikai es?
Bet tu man meloji?
Var jau būt, ka uz to mirkli tu tā domāji?
Var jau būt, ka tavā sirsniņas dziļākajā stūrītī..
Bija man atvēlēta kāda vietiņa?
Bet tomēr tu pa šo īso laiku,
Paspēji man tik ļoti nodarīt pāri..
Kaut pat īsti man tā nepatiki?.
Cik grūti apzināties, ka šī meitene,
Kuru tu teicies aizmirstam..
Ir mana labākā draudzene?
Draudzene, pie kuras sāniem es jūtos kā nulle?
Pie, kuras sāniem es nobālu?
Kurai es nespēju pat klāt stāvēt?
Jo stāvot klāt jūtos maza un melna?
Maza, melna, neglīta?
Uz mirkli es noticēju, taviem vārdiem..
Vārdiem, kas teica,
Ka man nav pamata tā justies?
Bet tagad..
Es vairs nezinu kam ticēt, kam nē?
Vai tu maz zini kā ir iet kādam blakus..
Un kaunēties, ka tu tur esi?
Kaunēties par savu augumu?
Savām drēbēm, matiem, seju..
Nē tu to nezini?
Jo tev tā nav jājūtas?
Jocīgi tieši tagad sāka skanēt dziesma, kura man tik daudz nozīmē,
Dziesma pie kuras mēs pirmoreiz dejojām?.
Būtu laikam naivi cerēt, ka tu zini, kas ir šī dziesma..
Smieklīgi?
Tu mani nodevi, sāpināji..
Kaut starp mums nekas nebija?
Bet es vēl joprojām turpinu domāt..
Kā būtu, ja būtu? : /