.: Tu!...

.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...