Jau tūkstošiem veidu izdomāju kāpēc Tu man neraksti....

Jau tūkstošiem veidu izdomāju kāpēc Tu man neraksti.
Domāju, ka viens būs pareizs
Un vis būs kārtībā,
Un atkal mēs būsim kopā.

Protams, ka viens bij pareizs
Tas pats reālākais,
Tas kam es vismazāk gribēju ticēt-
Tev ir cita

Tavs smaids,
Tavi maigie glāsti,
Tavi skūpsti,
Tagad man ir liegti uz visiem laikiem.
Tas viss priecē citu.

Kā aizmirst var vārdus ko nozīmi sapratām vienīgi mēs?
Kā aizmirst var brīžus, kad lūdzām, lai apstājas laiks?
Laikam tas nabija Tev nemaz svarīgs
Bet zini.......man tas bija VISS