I kod līsmeņa suok dzist,...

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.

Osorys tav acys mygloj,
Pruotā simtym dūmu skraida.
Atcerīs tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.
Tu kūpā ar draugiem.
Kur visi smejās, jūkoj,
Kur visi jutos labi.

Tovi zaltainī moti,
Tovs vilinūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaņeigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.

I vālraiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaidi tav,
Daudzys meiteņis tav skauž.

Da, kū ta nūlīgt ?
Tu karaļīna sūvokor!

Daudzi grib īpazeitīs,
Uzzinout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varās pavadāt.

Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jīm...

Kū ta nūlīgt!?
Tova sirsņeņa tak citam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.

Kaids zāns tav ir īpatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanās
I beidzūt uzrunos jis tev.
Šūvokor, —
Kod tu karaļīņa asi!

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.

?Tu vāļ puoruok jauna asi,?
Tai muota sacā tav.
?Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantots i pamass tevi.?

Bet sirsneņai pavāļāt
Tu navarieji...

Zāns pamaņā tevi,
Pīguo kluot,
Ar skaistiem vuordim apbāra.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.

Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzeņis smejās, -
Par daudz naiva,
Jaunu tu vāl asi.

Nu kļūdom sovom muocās!
Zāns pameta tevi,
I šunakt tu vīna
Korstis osoris ļaj.

Svacis ļīsmeņa klusai suok dzist,
Vāl vakar ? karaļīņa beji.
Bet šūnakt otkol vīna ? gaužais osoris ļaj!

Tu vakar naredzieji,
Ka zāļis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!

I kod līsmeņa suok dzist,
Asareņis napuorstuoj tav krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini ? naatīs jis vairs.