Es skatos arā pa logu,...

Es skatos arā pa logu,
Un vēroju kā plosās vējš,
Tas plosās koku sausajas lāpās,
Lapas turas braši, nevelas izrādit bailes.
Es ari turos braši,
Jautāsi kāpec?
Tad atbilde ir viegla,
Jo tu sāpini mani.
Mana sirsniņa plīst pušu,
Redzot Tevi ar citu.
Viņa var Tevi skupstīt,
Bet man uz Tevi ir jānoskatas no malas,
Liktenis ir lēmis tā,
Un es neko nevaru ietekmēt.
Vējš arī var būt maigs un mežonīgs.
Vējš visu uzjunda dusmās.
Tāpat kā to dari Tu manā sirdī!