Es mirstu... es mirstu un mirst mana sirds, ...

Es mirstu... es mirstu un mirst mana sirds,
Pat liekas ka irstu... un sairst kas mīlošs un silts,
Tik silts kā tas kas starp Tevi un mani, un Tava mīlošā sirds
Tā sirds, kas sildīja mani, kad biju tik auksts kā nekurta pirts...
Tai pirtī bij` dūmi.. tik dūmi.. tik dūmi ne drusciņas silts..
Bet Tu, un Tavs siltums ko kūri man bija kā dzērājam spirts.

Vel tagad, kad patinu laiku es iepriekš un iepriekš arvien,
Es atceros laiku bez Tevis ? tik pīpji, gaļa un spirts...
Ak, neļauj vairs nokrist tik zemu, kad tad kad biju bez Tevis, bez sirds..
Bez Tevis man dzīve tik lēta.... tik lēta kā neteikti vārdi un flirts....

Bez tevis man dzīve tik lēta.. kā sēta ? veca, šķība un lēta
AR TEVI MAN MŪŽAM VĀRDI UN MĪLA TIK TAVA BŪS SVĒTA....
/E. Markus/