Es izvēlējos palikt, Tu — aizceļot...

Es izvēlējos palikt, Tu — aizceļot
un kurš no mums ir vainīgs,
kurš būs tagad laimīgs?
Es vienu lietu zinu
mīlēt nespēšu vairs tā...
Nevienu dzīves mirkli, es dzīvot negribu!
pēc saldiem mīlas vārdiem, Tu mani pameti,
Tu saplēsi man sirdi, Tu paņēmi to līdz!
Un varbūt kādreiz, es Tevi satikšu,
tad jūtas ko es jutu,
es just vairs nespēšu!
Kādēļ Tev bija jāskrien,
kādēļ bij jāaizbrauc,
kamdēļ Tev bija melot,
kamdēļ man prātu jaukt?

Tu sabradāji mani, Tev acīs ļaunums mirdz,
Tu nezini, ko dari, Tu neapjaut, ka sāp...