...Un vēl par to es Tevi iemīlēju,...

...Un vēl par to es Tevi iemīlēju,
ka vienīgais Tu manus vieglos vējus
ar stiprām pavadām, ar drošām rokām sēji
Un tie vairs projām steigties negribēja.
Kā zirgi smaržīgajās Jāņu naktīs,
ar tumsu sapīti, ar zvaigznēm zālē,
ar baltām, nenopļautām pīpenēm
tie maigie, zīžainie,
tie siltie vēji.
Bet var jau būt,
ka Tevi iemīlēju
Bez visa tā, bez it nekā
tāpat kā tumsā taurenis uz liesmu skrēju
Un nesadegu — Tevī uzmirdzēju.