...un tad apstājās laiks....

...un tad apstājās laiks.
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis,
Un sviest uz vienu vai otru pusi.
Tam nebija nozīmes.
Un nobira ziedlapiņas,
Un ierūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt,
Un tas ir pats skaistākais,
Ka mīlestība neprot skaitīt...