Tu piedot man, ja es pārāk strauja biju...

Tu piedot man, ja es pārāk strauja biju
Un varbut kaut ko neredzēju
Bet sirds ir sirds es viņai paklausīju
Un ko tā teica tu zini pats
Kad ledus lūzt tad upei miera nav
Tai vajag kaut kur piedodamai steigt
Es tāpēc nācu dzīve tavā
Un teicu visu ko vajadzēja teikt
Cik ļoti sāp tu sapratīsi pats
Kad cietisi par savu laimes kara
Un līdz tev ies mans acu skats.