?odien ārā laiciņ? jauks — ...

?odien ārā laiciņ? jauks —
Putniņi čivina, puķītes plaukst.
Tikai sirsniņa mana,
Vēl joprojām pēc Tavējās sauc.
Uzziedēji manā sirdī Tu,
Plauki, zēli lapoji.
Līdzīgi kā rozīte
Tu manā sirdī smar?oji.
Bet kā visām rozēm arī Tev,
Dzelonī?i uzradās.
Sadūra tie sirdi manu,
Netaupija pat ne pili.
Asins plūda aumaļām,
Tikai roze sirdī manā nedomāja izziedēt.
Cik asiņu izliets,
Cik asaru raudāts.
Tik dzeloņu dēļ,
Tik Tevis dēļ.
Aizmirst Tevi nespēju,
Arī to ko nodarīji man.
Labi būtu, ja vien spētu
Rozīti no sirds sev raut.
Bet varbūt nemaz nevajag,
Atliek tikai dzēloņu —
Lielos, asos dzeloņus —
Aplauzta tā lai nedur tie!!!
Bet, ja spēja izaugt tie,
Spēja durt un sāpināt.
Tad kāpēc gan sāpināt vēlreiz,
Lai tie mani nespētu?
Tāpēc labāk rau?u es
Rozīti no sirsninjas.
Tāpēc labāk rau?u es
Tevi nu no galviņas.
Sāpēs ļoti, rētas būs,
Bet, lai ro?lapiņas Tavas
Izzied labāk citur kur.
Aizmirsī?u Tevi, piedo?u es Tev.
Tālāk vismaz dzīvo?u,
Citu rozi meklē?u.
Rozīti bez dzeloņiem,
Ērk?ķiem, asām lapiņām!!!...