''''''''''''ES MĪLU TEVI''''''''''''...

''''''''''''ES MĪLU TEVI''''''''''''
Manas lūpas alkst
Pēc Tavu lūpu pieskāriena,
Manas acis visur
Pavada Tevi.
Mana dvēsele kliedz,
Kliedz sāpēs dēļ Tevis.
Ja Tu zinātu cik daudz
Tu man nozīmēji,
Nozīmē un arī nozīmēsi.
Tu biji mana pirmā,
Visskaistākā mīlestība.
Varbūt mani Tu jau
Esi aizmirsis un nemīli,
Bet atceries vienu-
Es Tevi nekad neaizmirsīšu!
Vienreiz Tu man teici,
Ka mīli mani!
Es Tevī neklausījos un neticēju.
Kāpēc Tu necīnījies par mani?
Visā notikušajā ir mūsu abu vaina.
Tu to zini, lai gan negribi to atzīt.
Mums abiem bija jāiziet cauri sāpēm.
Tu tam jau esi ticis pāri,
Bet es tikai sāku iet tam cauri.
Tas sāp...tik ļoti...
Varbūt tāpēc-
Ka nevēlos dzīvot BEZ TEVIS...