??īs no?ēlojamās cie?anas??īs nepanesamās sāpes?vientulība?pan

??īs no?ēlojamās cie?anas??īs nepanesamās sāpes?vientulība?panīkums??īs neaprakstāmi STULBĀS un NEIZSKAIDROJAMĀS sajūtas, kas pārņem un neļauj vairs dzīvot, ?ī muļķe, kas ir manī, ?ī muļķe sirds, kura vairs nav sadziedējama, jo trūkst tai daļas, ko līdzi paņēmi TU?BET kādreiz viss, pilnīgi, viss bija savādāk?bija skūpsti, glāsti, viegli pieskārieni, tavs smaids un burvīgās acis, kurās es varēju maldīties bezgalīgas stundas un sākt to darīt no jauna un jauna ?mati, kuros pazuda mani pirksti un spēlējās kā mazi bērni?lūpas no kurām manējas nespēja atrauties?smaids, kur? bija dziedino?āks par visstiprāko morfiju?krūtis, kuras, varēju piespiest stipri savējām, klusi ieelpot un klusām, cik klusām vien spēju, teikt ES TEVI MĪLU?kājas, kuras mēdza zem, galda rotaļāties ap manām?tavas smar?as, kuras es nespētu sajaukt ar nevienam citam?tava SIRDS, kas tik klusi spēja dzīvot līdzās manai?man bija Vesela sirds, kas stipri neizsakāmi stipri tevi mīlēja, cieta un priecājās?taču TAGAD man nekā vairs nav, pat sirds, kas visu mū?u nu būs tava, bet tev vienkār?i ir vienalga, kad es lēnām mirstu, pazūdu, izgaistu no ?īs?nu jau pelēkās un drūmas pasaules?kas, man mirkli deva iespēju būt laimīgam, kas man atņēma visu dēļ kā man bija vērts dzīvot, bet zini paturi ar to manu sirds daļu, jo, ja būtu iespēja es visu izbaudītu vēlreiz, kaut zinātu kā tas beigsies?TIK ATCERIES VIENU, ES TEVI SAUSMĪGI MĪLU IK DIENU?