Tu atnāci no vasaras, ...

Tu atnāci no vasaras,
un vasarā tu zudi:
ne smējums, ne asaras,
viss pārāk gludi:
es tikai velti raizējos;
kas gan tas īsti bija?
Tur, mīlestībai aizejot,
Vēl atskan melodija.
Paldies par putnu skaļumu,
Par pļautas zāles dvašu,
Par zemes jauno zaļumu,
Paldies — par tevi pašu!
Tā stiebru galos rasa lās,
Tā bērzi metas rudi,
Tā atnāci no vasaras,
Tā vasarā tu zudi.