Bez apdoma straujš...

Bez apdoma straujš
es šovakar aizcirtu vārtus,
kas nočīkstot dāvāja man
tik pierasto soļu ritmu.
Vēl cerība jauš
ar Tevi saskaņā tikties:
sniegs puteņo dvēselē man,
kāds cīrulis krūtīs sitas.
Lai mūzikā skan
šī stīga par Tevi bez mitas,
līdz mainīsies dvēsele man
un arī Tu — kļūsi cita. /V.Oša/