...

Tev klusi skropstas notrīcēja,
Varbūt no vēja?
Vai tiešām marta vēji tik asi?
Man jautā divas asaras
Vējš noskūpsta no zāles rasu
Vējš nav tik ass, cik vārdi asi
Man dusmu vilnis krūtis plūc
Un rūgtie vārdi lūpās smok
Es skūpstu Tavas acis miklās
Un tavu ēnu loga stiklā....
Līdz rītam manas acis neguļ
No tavām asarām es degu.