Novēlējumi
Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt.
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds, lai nenogurst nekad.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļazvaigzne,
Darbi veicas, gaišas dienas rit.
Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām.
Un šķiet, Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.
Dzirkst mūžs kā grezni audekli
Ar vilnu rakstiem vīti.
Dzied vasaras, skumst rudeņi,
Skan gadi aizvadīti.
Lai Tev veicas mīlas jomā.
Lai Tev vienmēr nauda somā.
Lai čalis Tev pie rokas
Un vispār...lai Tev labi sokas.
Daudz laimes un prieka,
Tev ziedu vietā es sūtu
Un patiešām es vēlos,
Lai lamīga/s Tu būtu!
Savā dzimšanasdienā Tu vari
Atļauties mazliet vairāk — Tu vari
Skaļāk runāt nekā parasti,
Tu vari vairāk ēst,
Tu vari vairāk iedzert nekā parasti -
Un saldi noreibt,
Bet ja kļūst karsti — tu vari
Izģērbties mazliet vairāk nekā parasti!!
Neprasu no tevis daudz...
Tikai aceries kā mani sauc...
Nebēdā, ja jākuļas
Dzīvē kā pa maisu;
Vēl jau tā nav iekārtots,
Ka var skriet pa gaisu!
Lai nekad Tev netrūkst spēka,
Visu grūto atvairīt.
Un pat ābolam aiz loga,
Mīļi, mīļi pasmaidīt!
Es nevēlu Tev saules dienas,
Jo karstā saulē ātri kājas gurst,
Bet novēlu gūt panākumus dzīvē,
Un nepagurt, kad dzīves grūtums māc!
Novēlu Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Vēlu es Tev medu ēst,
Ābolus uz pusēm plēst,
Mīļāko pie krūtīm spiest,
Ienaidnieku gaisā sviest!
Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Lai atnāk ...., lai krāsni kāds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk ..., lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām
Un palīdz būt stiprai un lielai ,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi ....
Gavilē, dziedi, skūpsti un mīli,
Raidi pie joda, kas līksmību liedz,
Nelaidi garām laimīgos brīžus ,
Izlieto visu, ko dzīve Tev sniedz!
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē ,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!
Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam,
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds Tevi atceras, kāds vārdā sauc!
