Novēlējumi

Esi laimīgs sīkumos! Tad arī lielā laime rāmi apvīs Tavu dzīvi.

Lai Tev vienmēr būtu mīloša sirds un arī modrs prāts!

Ik rītu, lai kāds būtu laiks,
Teic: saulei pretim eju!
Un, lai cik tumšs Tev vaigs,
Teic: es par bēdu smeju!

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!

Laimi, prieku, veselību,
Visu radu mīlestību!

Pirms ceļā dodies, ir jāzina kurp iet,
ir jāmācās atrast un nepagurt
no slapjiem žagariem uguni kurt!
no nespodra krama dzirksteli šķelt!
gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Un kamēr brīvais gars nav viņā kauts,
Viņš mūžam ies, kurp Zilais kalns to sauc!/Fr.Bārda/

Bez apstāšanās laika dzirnas griežas, maļ,
Ne mirklis dzīvē nenāk atpakaļ,
Teic mīļo vārdu, neizturi to
Bez apstāšanās laiks kā upe aizlīgo.

Ilgi degt — to diemžēl nespēj daudzi, uzliesmot prot arī salmu kaudze.

Tu visu vari nopirkt, vien prieku nenopirksi, bet dzīvodams bez prieka, kā slimnieks smagi sirgsi.Un tāpēc, ja tu iespēj, kaut vieniem prieku gādā — tas ir daudz lielāks guvums nekā par algu strādāt.

Dzīve ir sapnis,
bet sapnis ir īss,
tādeļ steidzies sapņot,
jo laiks aizies drīz!

Jau no šī brīža tavā varā ir pārspēt visu, ko esi sasniedzis iepriekš.

Lēniem soļiem iet gar sudrabotu birzi ceļinieks — varbūt, ka dieviņš tas? Un uz dadža lapas rasas lāse baltā, baltā zvanā pārvēršas. Raugieties, ka roka maizi dalot, līdzi dziesmu iedod — vai gan tas nav daudz? Un uz zila ziedu kausa bite lūdzas mīlestībai, lai to saudzē.....

Šī diena ir radīta, lai mēs novērtētu tās dievišķās jūtas, kas ir ar mums, lai mēs novērtētu spēju mīlēt, novērtētu sev mīļos cilvēkus apkārt.

Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, cik laimīgu mēs to protam ieraudzīt un citiem parādīt. Iemācoties patiesi mīlēt mēs vairs nespējam ienīst.

Dzīvo dzīvi zili, zaļi,
Tā lai brunčiem noplīst gali!

Lāču maize un Lāčplēša gars,
Tie turas kopā, tiem zelta svars:
— Uzturēt tautu — možu un dzīvu,
Latvisko garu — stipru un brīvu!
Uzteikti cepējs un ēdējs lai tiek,
Lāču maizi,kad galdā tie liek!
,,,ezītis,,,

Lai vienmēr Tev pretīm staro acis, kuras mīl sauli, plaukstošu bērza zaru un Tevi!

Rītiem labas domas,
Dienām darbu, kas piepilda sirdi,
Vakariem svētīgu nogurumu...

Cik reiz var uzplaukt
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.