Līgo un Jāņos

Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte!

Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.

Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!

Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši
Drošu seksu izjaukuši.

Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!

Kas tie tādi līgotaji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?

Kas guleja Jāņu nakti,
Tas par velti neguleja;
Tas taisija cilveciņu
Ar visiem zābakiem.

Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jāniti, zilzobiti,
Nāc manāi sētiņāi.

Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānišam
Citgad otru gulētāju.

Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts bezgala daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkiem ieraudzīt ļauts.
(K.Apškrūma)

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Jāņu vārds likts nejau jokam
Bet gan atbildīgam slogam
Mazuļus ik svētkus gādāt
Un par cieminiekiem gādāt

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā:
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.

Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.

Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņu ugun'''''''' kurināt,
Siera ritul'''''''' ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.