Dzēš īso nakti divu vienots prieks,...

Dzēš īso nakti divu vienots prieks,
Rīts spilgts un mirdzošs nostājas aiz loga.
Dreb viegls tev uz acu plakstiem miegs,
Guļ nogurušās palaidnīgās sprogas.

Tāds sārtums tvīkst tev vaigos naivi silts,
Un tādas bērnišķas šās lūpas valgās,
Kā būtu tevī šonakt pārmests tilts,
Starp bērnību un sievas kaisli spalgu.

Kur divas kvēles saplūst kvēlē vienā
Un rokas sakļaujas, un prāti mulst -
Vai dzirdams nav tur divu apkampienos
Jau topošā un trešā apspiests pulss?