Izlaidumam

Laiks kā meteņu vējbrāzmas projām skrien,
Un, kad matos jau puteņi palsi,
Kādreiz aizej tai zemē, kur sadzird ikviens
Savas agrīnās jaunības balsi!
(Sk. Kaldupe)

Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā,
Cauri mūžībai skan.

Paldies visiem mīļiem ļaudīm
Kas mūs mazus audzināja,
Kas mums lielo ceļa somu
Palīdzeja sakārtot!

Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs...

:Mēs paliksim viens otra atmiņās
Kā nezūdoša atmiņa, kā zelts...
Šie gadi bija labākie un tādi arī paliks,
Jo pilni tie ar sapņiem, smieklies un sauli...

Ai dzīvīte, ai dzīvīte,
Pie dzīvītes vajadzēja:
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba, gudra padomiņa.

Lai kļūtu
par veiksmīgu cilvēku,
nepavisam nav vajadzības
raudzīties uz dzīvi
kā uz ceļojumu.
Labāk jau uzlūkot
katru dienu
kā brīnišķu Dieva dāvanu.

Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga.

Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk — jaunība un ceļš pret kalnu būs!

Vai tu (cilv.vārds) atceries?
Senās,jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas?

Grūti laiki,
Tinte dārga,
Tādēļ atmiņa
Bez vārda.

Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.

Ceļu tu iepazīsi daudz labāk,
ja iesi pa to,
nekā tad, ja pētīsi
vislabāko karti pasaulē.
/Brauna/