Taisni tālab, ka otrreiz nevar...

Taisni tālab, ka otrreiz nevar
Piedzimt, dzīvot un laimi kalt,
Cilvēks nedrīkst būt žēlīgs pret sevi
Un smilkstēt kā pūdelis balts...
Tīk vai netīk, bet atzīt nākas:
Viss, kas cildens ir
No nežēlības pret sevi sākas
Un, tai izsīkstot — mirst.
Tālab sevi ir jātriec
Kā skrējējam pēdējā aplī,
Citādi ilgas ātri
Ar pieticību aplīp...
Un, kad maigums kā ūdenskritums
Brāzmo man dvēselē,
Žēlot es varu citus,
Tikai sevi — nē!