Dzimšanas dienā
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!
Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg...")
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!
Tie gadiņi,tie gadiņi.
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām,otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas,lai gadi nāk,
Tie nekait tam,kas dzīvot māk!
Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaišums, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd, tas palīdz un mirdz.
Šhodien Tava diena,
Visam pāri mirdz,
Šodien Tevi vienu,
Apsveicu no sirds!=)Bu4as=)*
Asaras, smiekli un ziedi,
Spoža saule un zvaigžņu spiets,
Balts sniegs un sapņi tik liegi,
Un augļu smagums, kas zarus liec.
Asaras, smiekli un ziedi,
Tiem pa vidu vijas tavs mūžs.
Te tu raudi, te smejies, te dziedi,
Vējš dienas kā ziedlapas pūš.
Asaras, smiekli un ziedi,
Tas ir ceļš, pretī laimei kas nes,
Rīta rasā tu iemini sliedi,
Uz to pļavu, kur zemenes.
Asaras, smiekli un ziedi,
Darbs, raizes un bērnu smaids,
Ir grūti pa reizei un viegli,
Uz vēja spārniem kad traucas laiks.
Asaras, smiekli un ziedi,
Salds un rūgts ir cilvēka kauss.
Vien visu izbaudot topam mēs viedi
Kā ceļš saules gaismā top sauss.
Asaras, smiekli un ziedi,
Ko man no sevis vēl dot?
Ja tu ik dienu vadīsi dziedot,
Tev naktī nebūs ko nožēlot.
Asaras, smiekli un ziedi,
Būs rīt, parīt un aizparīt,
Bet mums dzīvi dzīvot ir vieglāk;
Ar tavas sirds gaismu ceļš kad vīts.
Gunta Kraulere
Vai Tu atceries to dienu,
Kad pirmo reizi dzēri pienu,
Ratos gulēji un bļāvi
Visiem sevi bučot ļāvi!
Šī diena, lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai paliek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Dzīvot var divejādi: pieņemot, ka brīnumi nenotiek, vai pieņemot, ka katrs notikums ir brīnums!
Daudz laimes Dzimšanas dienā! :)*
Galvenais neuzkāp uz viskija diētas!
ātri vien var pazaudēt 3 dienas!
sveiciens dzimšanas dienā!
Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/
Apsveikt nevaram ka nakas,
Jo ta liela krize sakas:
Veikalos viss traki dargs-
Cilveks noguris un vargs.
Latini mums slid no rokam,
Dzive turamies ar mokam.
Tomer vajag ticet,ceret-
Lai nakotnei vel varam deret!
No saules, no laimes, no prieka,
Kaut mazu daļiņu, bet katru dieniņu!!!
Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!
Atvēli laiku darudzībai,
jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku sapņiem,
jo tie tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētai,
jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
jo diena ir par īsu, lai varētu ļauties savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
jo smiekli ir dvēseles mūzika.
Aizver acis...redzi maza puķīte zied.
Nezina mērķi tā savu.
Vienkārši uzzied un zied.
Aizver acis...jūti-laižas taurenis.
Netic tas smaguma spēkam,
Vienkārši lido un dzied.
Aizver acis...dzirdi-apkārt tik papeles.
Nedomā koki par malku,
Vienkārši izaug un mieg.
Aizver acis...smaržo-apkārt ir bitītes trīs.
Nejūt tās medus garšu,
Vienkārši dīcina, sīc.
Aizver acis...garšo uz mēles Tev zemenes.
Nezin tās krāsu gammu,
Vienkārši priecē un mirdz.
Aizver acis...un vēlies,kas gan Tu gribi būt?
Nezinot iespēju robežu,
Vienkārši sajūtas rod!
Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien -
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz -
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Maigi noglāstīt vakardienu,
iecelt savu dzīvi
šodienas šūpolēs, un
uzšūpot līdz galotnēm, līdz
nepazaudēšanas augstumiem, līdz
neapmaldīšanās skaistumam, līdz
neaizmiršanas zelta stariem -
katrā ziņā līdz vietai, kur
viss sliktais aizkūp kā dūmi, bet
viss labais- joprojām
nāk līdzi un
nepāriet...
