Dzimšanas dienā
Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā es sūtu,
Un vēlos — kaut tiešām
Tu laimīga būtu!
Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.
Ne jau tikai ziemas vidū gadi mainās
Gadi mainās katru mirkli, katru dienu
Tu to redzi bērza stumbrā, dzirdi dainās.
Tu to jūti drauga sirdī.
Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par dzimenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skasitas teic!
Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru darīt ļauts.
Šie ir gaismas gadi,
Katram vienreiz doti,
Grūti, labi nodzīvoti,
Ar sāpēm, laimi savienoti,
Šie visi mūža gadi.
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tākā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Un ja ceriņi zilie -
Nenesa gaidīto prieku,
Nav paču sacīts, ka Laime
Nevar atbrist pa sniegu...
Atnāk dienas,aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā.
Balti sniegi,zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats-
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.
Dievs lai piedod visus grēkus,
Iedod jauniem griekiem spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!
Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem ,
Cau laika steigas trakiem joņiem ,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds
Un esi Tu kā ziedošs krasts.
Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas-
Grūti vai viegli, uz priekšu tiec!
Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.
Es vīna glāzi pilnu pielēju,
Jo šodien gadi mijas man-
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju, kā vētrā jūra skan.
Es rūgtumu un sāpes pazinu,
Kas cilvēku no putna gaisos šķir,
Un tomēr tūkstošreizes atzinu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.
Mīli savu laiku,
Savu dzīvi, visu sev apkārt,
Jo cita laika nebūs,
Kas piederēs vienīgi Tev!
... lai prieka Tev būtu tik daudz,
ka to varētu savest siena šķūnī
kā smaržīgu sienu un visu ziemu
just vasaras aromātu,
bet skumjas pakar virtuvē pie sienas
kā zeltainu sīpolu virteni,
kur slēpjas miljons neizraudātu asaru...
Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās un sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.
Būt vijīgai un valdzinošai,
Ar skropstām, kuras vaigus skar,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zars,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.
