Dzimšanas dienā
Lai allaž tāds ugunskurs Tevī,
Ko neapdzēš rudenīgs laiks,
Un , pasmaidot bārdā un sevī,
Joprojām dvēselē paliec
Gan ērkšķains, gan dāliju maigs !
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Vārda svētk ir kāda skaista diena,
Rožu klēpi, kad Tev gribas nest.
Apvīt siltiem smaidu pavedieniem
Un uz klusa prieka birzi vest.
Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukart mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un tālu gaišās domas trauc,
Lai nogurumu nejūt rokas,
Bet sirdī prieks un saules daudz!
Tāpēc novēlam ar draugiem
Un ar sauli kopā būt,
Laimi, prieku , mīlestību
Varēsi tad allaž gūt!
Lai vārda dienā
Slidas slīd un sniegi snieg
Uz kalniņiem tad ņemsi sniega dēli
Mauksi, lai tas briku braku iet!
Šajā dienā, kad Tu dzimi,
Lai Tev rozēm kaisīts ceļš,
Biji maziņš mīlīgs puisēns
Izaugi kā lielais teļš.
Tie četrdesmit pieci,
Tie nav nekas baigs:
Vēl mati Tev nav sirmi
Un grumbās vēl nav vaigs.
Es Tev novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc !
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.
Baltus ziedus,
Gaišas domas,
Tici tam, ko gribi,
Tici tam, ko dari...
Daudz prieka,
Daudz laimes,
Daudz čaļu saimes.
Esi skaista kā zibens stars!
Mūžam jautra kā pavasars!
Tā Tava diena, kad pasaulē
Tu nāci pēc Laimas prāta,
Lai zied tā cauri sniegiem koša arvien
Kā roze visgarākā kātā!
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Ja visus gadus spētu
Tu savākt vienuviet,
Tad dārzu ieraudzītu,
Kur varavīksne zied!
Ja rozes vīst un citi ziedi,
Ja lauž kā liepu liktenis,
Tu tomēr smejies, tomēr dziedi,
Lai košāk dzīves krāsas viz.
Ik jubileja — tikai mirklis zibošs,
No dzīves trases ko vairs neatsaukt,
Jel paliec vienmēr zvaigžņu gaismas gribošs,
Visapkārt likdams mīlestībai plaukt.
Paskaties augšā — naksnīgajās debesīs
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne
Tev vajag tikai to ieraudzīt
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies...
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām , tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
