Dzimšanas dienā
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad.
Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem.
Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā
Lai staro patiess prieks.
Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
nauda lai ienāk
No visiem stūriem.
Tikai dzimšanas dienā var uzzināt cik pasaulē ir daudz nevajadzīgu lietu.
Daudz, Daudz Laim un Lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk!
Lai Tu Vinnē Golf vai Merss,
Lai Tev netrūkst Šamps un Droug!!!
Mīļš Sveicens Tovos Svētkos, Buča!
Vai Tu atceries to dienu,
Kad pirmo reizi dzēri pienu,
Ratos gulēji un bļāvi
Dupsi savu bučot ļāvi!
Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs;
Lai darbs, lai draugi,
Un pa reizei prieks;
Lai dvēsele var baltu domu dziju vīt,
Lai atnāk viss, ko gribas sagaidīt!!!
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Lai nav apmulsums tev sejā!
Dzīve šūpo — augšā, lejā.
Tad, kad — lejā,
Skaties augšā!
Tad, kad — augšā,
Skaties lejā!
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu-Velns ar ārā!
Vārds Tavs rakstīts kalendārā.
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā-
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo!
KO ES VARU UN KO ES NESPĒJU.
Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
Varu mīlēt kā bērnu tevi, bet ne sēdināt Dieva klēpī.
Varu aizlūgt par tevi, bet katram pašam jāstaigā Dieva ceļi.
/Kādas Mātes domas auklējot savu bērnu./
Neslēpes no dzīves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Ir TE un ŠOBRĪD.
Ja Tev izdosies sevi novērtēt, tad Tu patiesi būsi īsts gudrais.
(A. de sent-Ekziperī)
Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai Amoriņš Tev sirdi valda,
Nelaimes ar bultām skalda!
Lai visi mazi putniņi,
Kas koku zaros čivina,
No rīta Tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!
Atkal vienu prieka dienu
Kalendārs mums paziņo,
Un šai dienā, kā arvienu,
Grēks nav iedzert maziņo!
Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Tur tak (Inga) gavilēja
Vārda dienu gaidīdama!
